Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu labāku mājas lapas lietošanas pieredzi. Turpinot apmeklēt šo vietni, Jūs piekrītat mūsu Privātuma politikai
Piekrītu

Vai Latvijā vajadzētu ļaut veidot peer-to-peer finansēšanas iestādes?

Interneta revolūcija ir solījusi atbrīvot cilvēkus no dažādām apgrūtinošām lietām - drukātām grāmatām, iepirkšanos tirdzniecības centros un ceļošanas fiziski pārvietojoties. Viens no pēdējiem interneta liberalizācijas pavērsieniem ir kustība par brīvību no bankām. To piedāvā gan jauni maksājumu norēķinu veicēji (piemēram, Square), gan valūtas mijēji (piemēram, TransferWise) kā arī finansējuma sniedzēji (peer-to-peer jeb p2p). Pēc p2p darbības modeļa, cilvēki ar pieejamiem finanšu līdzekļiem ieguldījumiem paši var izvēlēties un izvērtēt privātpersonas un uzņēmumus, kas vēlas saņemt aizdevumu. Pēc izvērtēšanas un virspusējas finanšu analīzes veikšanas, investori caur interneta platformu izsaka savu kreditēšanas piedāvājumu ar piedāvāto aizdevuma summu un vēlamajiem procentiem, savukārt platforma apkopo visus šādi izteiktos piedāvājumus un automātiski izvēlas labāko priekš kredīta ņēmēja. Pēc būtības p2p uzņēmumi nodrošina platformu, kurā var rīkot individuālas "kredītu izsoles".

Ārvalstīs p2p finansējuma modeļi guva strauju popularitāti kopš 2005. gada ar tādām kompānijām kā Zopa (Lielbritānija) un Prosper (ASV) priekšgalā. No 2010. gada izviedojās arī p2p kreditēšanas platformas, kas specializējās uz uzņēmumu kreditēšanu, piemēram, Funding Circle (Lielbritānija). Kā viena no galvenajām priekšrocībām, ko p2p uzņēmumi var piedāvāt kredītu ņēmējiem ir zemākas procentu likmes, kā arī plašāka pieejamība un mazāk ierobežojumi kā komercbanku kredītiem. Viens no iemesliem, kāpēc p2p kreditēšanas platformas var piedāvāt tādas priekšrocības ir risku un kredītu izvērtēšanas izmaksu "nogrūšana" uz pašiem investoriem testējot hipotēzi, ka liels cilvēku "bars" var pieņemt lēmumus labāk kā limitēts skaits ekspertu (banku kredīt-komisija).

Lai gan Latvijā p2p aizdevuma vai investīciju veikšanas modelis nav iespējams dēļ pastāvošajām likumdošanas normām, kaimiņos, Igaunijā, kopš 2008. gada darbojas šāda tipa nozares uzņēmums Isepankur un, pēc pieejamiem statistikas datiem, izskatās, ka darbojas visnotaļ veiksmīgi. Pēc uzņēmuma mājas lapā publicētās informācijas, Isepankur ir izsniedzis kredītos vairāk kā EUR 11m, finansējot privātpersonas ne tikai Igaunijā, bet arī Somijā, Spānijā un citās valstīs. Kopā ar visām administrācijas komisijām kredītu ņēmējiem ir jārēķinās ar gada procentu likmi 25-35% apmērā, kas ir būtiski zem ātro kreditētāju piedāvātajām likmēm, bet virs tipiskiem komercbanku procentiem. Savukārt vidējais Isepankur izsniegtais kredīta apmērs ir EUR 2t.

Vai Latvijā būtu jāmaina esošā likumdošana tā, lai p2p platformas varētu strādāt arī pie mums? Manuprāt, kredītu ņēmējiem šādas platformas esamība Latvijā diez vai dotu būtiskus ieguvumus procentu vai pieejamo aizdevumu summu ziņā. Latvijā ir ļoti attīstīts un aktīvi konkurējošs gan banku, gan ne-banku kreditētāju piedāvājums. Aizdevumu likmes un summas līdzinās apmēram, ko pašreiz piedāvā kompānijas, kā piemēram, Aizdevums.lv un uzņēmumu mikrokreditētājs Capitalia. Šādas platformas esamība iespējams vairāk būtu nozīmīga vietējiem investoriem (naudas krājējiem) kā alternatīva depozītiem un citiem ieguldījumu veidiem. Tajā pašā laikā, ja nepieciešamās likumdošanas izmaiņas tomēr tiktu ieviestas, ārvalstu kompānijām, kā piemēram, Isepankur, būtu daudz vienkāršāk izvērst darbību Latvijā nekā vietējiem uzņēmumiem izveidot šādu platformu no nulles, mazinot potenciālo pozitīvo ieguvumu Latvijas ekonomikai.
Rakstu ievietoja plkst. 14:18
+371 2880 0880