Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu labāku mājas lapas lietošanas pieredzi. Turpinot apmeklēt šo vietni, Jūs piekrītat mūsu Privātuma politikai
Piekrītu

Kur zemo depozītu likmju laikā ieguldīt 1000 eiro? Jeb ieguldīt un krāt var ne tikai bankā


Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, ko apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Tas nozīmē, ka laikā, kamēr iedzīvotāju kapitāls varētu augt, tas vienkārši tiek kaut kur droši noglabāts. Taču labā ziņa – nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta. Taču, kopumā, ja vēlies mērķēt uz lielāku atdevi no savas investīcijas, jo lielāks pastāvēs risks to zaudēt.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Šobrīd interesantākās opcijas, ko apsvērt, ir ieguldīt akcijās pašam vai ar ieguldījumu fondu starpniecību, kā arī savstarpējo aizdevumu platformās. Akcijas var iegādāties vai nu individuāli izvēloties uzņēmumus, kurus iegādāties, vai ieguldot investīciju fondos. Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

Veicot individuālas investīcijas dažādu uzņēmumu akcijās, pats personīgi esmu nonācis pie sekojošiem principiem, pie kuriem cenšos pieturēties. Pirmkārt, pirkt akcijas tad, kad citi tās masveidā grib pārdot. Otrkārt, neguldīt individuālās akcijās vairāk kā 5% līdz 10% no saviem uzkrājumiem (tā vietā izvēloties indeksa ieguldījumu fondus). Treškārt, guldīt tikai tajos uzņēmumos, kuru darbību es spēju saprast un novērtēt un, ceturtkārt, guldīt tikai ar ilgtermiņa (10 gadu) skatījumu. Tāpat noteikti jāizvairās no uzņēmumiem ar apšaubāmiem korporatīvās pārvaldības standartiem, kas nereti diskvalificē daudzus biržā kotētos Latvijas uzņēmumus.

Savukārt ieguldījumu fondi apkopo investoru naudu un veic investīcijas dažādās akcijās ar jau lielāku naudas apmēru. Ieguldījumu fondi ir ar dažādām specializācijām – no ieguldījumiem biržā tirgotās akcijās, specifiskos reģionos, obligācijās, dabas resursos, līdz pat riska kapitāla projektiem. Turklāt jāatzīmē, ka pēc sava profila ieguldījumu fondus sadalās divās kategorijās: pasīvie un aktīvie. Aktīvie ieguldījumu fondi ir tādi, kuru pārvaldnieki, profesionāli finansisti, aktīvi izvērtē ieguldījuma iespējas, pieņem investīciju lēmumus un pārvalda ieguldījumu portfeli. Pasīvie ieguldījuma fondi neveic investīciju pārvaldi, bet automātiski veic ieguldījumus pēc kāda noteikta kritērija. Populārākie pasīvie ieguldījumu fondi ir tā sauktie indeksa fondi, kas veic ieguldījumus visās akcijās, kas ir iekļautas kādas konkrētas fondu biržas indeksa aprēķinā. Vēsturiskie rādītāji pierāda, ka tikai retais aktīvo ieguldījumu fonds spēj ilgtermiņā nodrošināt labākus atdeves rādītājus investoriem par pasīviem fondiem. Līdz ar to pats ieguldu un rekomendēju ieguldīt pasīvajos fondos, kuriem, manuprāt, būtu jāuztic lielākā daļa no uzkrājumiem. Turklāt pasīvos ieguldījuma fondus ir jāizvēlas pēc to izmaksām (meklējot lētākos). Šajā ziņa Vanguard un iShares piedāvātie fondi ir starp pievilcīgākajiem. Kopumā labs apkopojums par ieguldījumu iespējām pasīvos ieguldījumu fondos ir pieejams mājas lapā ETF.com.

Otra ieguldījumu iespēja ir savstarpējo aizdevumu platformās. Mūsu reģionā plaši aprunātā finanšu tehnoloģiju (fintech) revolūcija ir devusi vislielāko progresu tieši investoriem. Tagad jebkurš potenciāls interesents var ar summām no 10 eiro ieguldīt patēriņa, auto, hipotekāros, biznesa un faktoringa aizdevumos. Taču arī te iedzīvotāji bieži vien jauc, jo ir divu veidu platformas. Viena (klasiskā savstarpējo aizdevumu versija) publicē investoriem informāciju par vēlamo kredītņēmēju, savukārt investori nobalso ar savu naudu par to, vai ieguldīt šajā projektā vai nē. Ja nepieciešamais finansējums no visiem investoriem tiek savākts, projekts tiek finansēts. Otrā pārdod jau iepriekš izsniegtus aizdevumus, tipiski norādot daudz mazāk informāciju par kredīta saņēmēju, bet bieži piedāvājot atpakaļ-pirkšanas garantijas (“buyback”) kredītiem, kas atmaksu kavē. Latvija ir Eiropas līderis otrā tipa savstarpējo ieguldījumu platformās un ir tie, kas pirmie aizsāka šādu ieguldījumu piedāvāšanu investoriem.

Latvijā līderi savstarpējo aizdevumu platformās ir Mintos un Twino, kuru darbības tirgi aptver ne tikai Latviju. Piemēram, Mintos piedāvā visplašāko iespēju klāstu veidot pašam savu ieguldījumu protfeli. Savukārt salīdzinoši nesen izveidotajā uzņēmumu savstarpējo aizdevumu platformā Capitalia.com, investori var ieguldīt Baltijas uzņēmumu attīstībā, kur daļu ieguldījumu kā savu apliecinājumu veic pati Capitalia, kas arī nodrošina finansēto uzņēmumu pārraudzību. Vēl ar Latvijas saknēm ir, piemēram, tādas ieguldījumu platformas kā Viventor, Bulkestate, DoFinance un ViaInvest. Tomēr ir jāņem vērā, ka finanšu tehnoloģijas (jeb fintech) tagad ir teju modes lieta un, kā jau modes lietai pieklājas, gandrīz katru dienu investoriem tiek piedāvātas arvien jaunas savstarpējo aizdevumu platformas, no kurām ne visas spēs izdzīvot ilgtermiņā. 

Laikā, kad mēs katrs varam kļūt par investoru, ir svarīgi ne tikai apzināties savas iespējas, bet arī sekas un riskus no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas. Ieguldot brīvos līdzekļus termiņdepozītā, visdrīzāk neko nenopelnīsiet, bet nauda būs drošā vietā. Savukārt ieguldot uzņēmumu akcijās – var nopelnīt daudz, bet arī zaudēt. Tāpēc starpnieki, tādi kā savstarpējo ieguldījumu platformas un ieguldījumu fondi, var bieži vien labāk palīdzēt pārvaldīt jūsu finanses, nodrošinot samērīgu atdeves un riska attiecību un neprasot no jums lielu laika patēriņu.
Rakstu ievietoja plkst. 12:44
+371 2880 0880