Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu labāku mājas lapas lietošanas pieredzi. Turpinot apmeklēt šo vietni, Jūs piekrītat mūsu Privātuma politikai
Piekrītu

Finansējuma iespējas tirdzniecības uzņēmumiem

Līdz ar kopējo Latvijas ekonomikas un patērētāju pirktspējas izaugsmi, pieaug arī mazumtirdzniecības apjomi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, laika posmā no 2012. līdz 2013. gada jūnijam tirdzniecība ir augusi par 4.6%. Visstraujāko pieaugumu izjūt sadzīves preču (+35.2%) un automobiļu tirdzniecības (+24.6%) jomas, savukārt vismazākais pieaugums vērojams pārtikas tirdzniecībā (+2.7%). Latvijas Bankas ekonomistu prognozes liecina arī par sagaidāmu turpmāku pozitīvu attīstību šai nozarei. Tādējādi, tirdzniecības uzņēmumiem šis būtu piemērots laiks veikt investīcijas uzņēmuma attīstībai, plānojot vai nu tirdzniecības vietu vai sortimenta paplašināšanu.

Klasiski pirmais ārējais finansējuma avots uzņēmumiem ir komercbankas. Diemžēl, iepazīstoties ar banku kreditēšanas darbības statistiku var secināt, ka kopējais kreditēšanas apjoms tirdzniecības uzņēmumiem pēdējā gada laikā ir samazinājies par 12%, izsniedzot jaunus kredītus LVL 88,2 miljonu apmērā. Salīdzinājumam, 2007. gadā komercbanku izsniegto kredītu portfelis tirdzniecības kompānijām bija par 50% lielāks kā 2013. gada otrā ceturkšņa beigās. Pēdējā gada laikā kreditēšanā aktīvākās aizdevumu izsniedzējas ir Citadele, Swedbank, Nordea un DNB bankas. Balstoties uz uzņēmumu aptauju, īpaši grūti finansējumu ir saņemt jauniem, maziem un vidēja izmēra komersantiem.

Diemžēl finansējuma alternatīvu ziņā, uzņēmumiem nav plaša izvēle. Investīcijām attīstībai tirdzniecības uzņēmumi ir vēsturiski izmantojuši, piemēram, riska kapitāla līdzekļus. Starp pazīstamākajiem riska kapitāla fondu ieguldījumu saņēmējiem Latvijā ir gan būvmateriālu tirdzniecības uzņēmums Depo, gan automašīnu izplatītājs Adam Auto. Diemžēl pēdējos gados izveidoto riska kapitāla fondu stratēģijas un ieguldījuma noteikumi neparedz ieguldījumu veikšanu mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības uzņēmumos. Attiecīgi, vienīgais riska kapitāla investīciju avots šai nozarei tuvākajā nākotnē var nākt no Baltijas līmeņa mezanīna un investīciju fondiem, kas tiek veidoti zem starpvalstu programmas Baltijas Inovāciju Fonds. Šīs programmas ietvaros finansējumu jau ir saņēmuši investīciju fonds Baltcap un mezanīna aizdevumu fonds BMP Capital. Jāpiezīmē, ka šo investoru vēlamais ieguldījuma apjoms ir virs LVL 3 miljoniem un tāpēc nebūs piemērots maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Tā kā tirdzniecības nozares tipiski tiek izslēgtas no atbalstāmo nozaru saraksta Eiropas Struktūrfondu atbalsta instrumentos, arī grantu finansējuma instruments ir piemērots tikai dažos izņēmuma gadījumos.

Laikā, kad gan komercbankas, gan riska kapitāla fondi piesardzīgi raugās uz tirdzniecības uzņēmumu finansēšanu, naudu biznesam var piesaistīt no nebanku kreditētājiem. Neskatoties uz to, ka citās Eiropas valstīs ir plaši attīstīts nebanku uzņēmumu finansētāju tirgus, Latvijā šajā jomā uzņēmumi ir sākuši darboties tikai kopš 2010. gada. Tā kompānija Agrocredit ir izstrādājusi specializētu faktoringa produktu lauksaimniecības uzņēmumiem, savukārt Capitalia piedāvā gan standarta mikrokredīta aizdevumu, gan speciāli tirdzniecības un ēdināšanas uzņēmumiem piemērotu POS kredītu. Kopumā nebanku kredītiestādes ir būtiski kāpinājušas izsniegto aizdevumu apmēru un 2012. gadā kopumā ir piešķīrušas finansējumu aptuveni 250 komersantiem (no tiem 70 tirdzniecības uzņēmumi). Šāds apjoms ir vairāk kā vidēji izsniedz viena komercbanka Latvijā.

Secinot, neskatoties uz tirdzniecības nozares kāpumu, bankas joprojām piesardzīgi izsniedz kredītus, savukārt riska kapitāla investīcijas var būt piemērotas tikai retiem tirdzniecības uzņēmumiem. Radušos finansējuma nišu šajā laikā aizpilda nebanku kompāniju kreditētāji. 
Rakstu ievietoja plkst. 15:14
+371 2880 0880